Nemaz nemanīju, ka no pulkstens 7:21 pulkstenis pēkšņi rāda… hmm 22:04. Tā, it kā dienas nemaz nebūtu bijis un kā pamodos, tā uzreiz parādījos šeit, bet ziniet? Nekā tamlīdzīga! Ir izdarīts daudz, izdomāts vēl vairāk, sakārtots, parunāts, saņemts un atdots, ir smiets un ir smaidīts… un raudāts pavisam noteikti nē.
Šobrīd klausos The Doors un mani jau atkal sāk tirdīt iekšā tāda maza, maza balstiņa, kas liek vienkārši doties dzīvē kā sprīdītim ar lāpstu. Myeww! Bet es nevaru… man gribās. Nekas rītdien es atkal došos, darīšu, mīlēšu, skatīšu, baudīšu, analizēšu un jā… visa pasaule ir process. Dzīve ir process un es teiktu… dzīve ir tas, kas notiek tagad. Nav jāskatās ne pagātnē, ne nākotnē! Elle jā! Es gribu dejot, dzīvot, redzēt un skriet. Es esmu dzīva!
Varbūt došos pastaigā īsā apkārt pa rajonu, pirms skatos Quentina Tarantino filmu… un varbūt mazu devu svaiga gaisa pirms gulētiešanas. Gaiss reibina un reibina viss, ko mīlu un tas, kas ir tik vitāli svarīgs. Bet ne visi to novērtē… psihadēlija šodien ir mana labākā draudzene. Apskauju un sabužinu viņu!
Gribās man cilvēkos… rrrr. Man ir divas jaunas bildes. Nopostošu piedienīgo, lai nepakļautu sevi kaut kādi pusfabrikātu cenzūrai. Ņam! Ņam! Ņam! Rītdiena pieder nākotnei, vakardiena – pagātnei…toties šodiena – tā ir mūsu, izbaudam!!! Novēlu veiksmi Jums vēl šovakar…šonakt un visnotaļ arī rītdien! Čau!
No comments:
Post a Comment